Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
stuburs
stuburs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.stubursstuburi
Ģen.stuburastuburu
Dat.stuburamstuburiem
Akuz.stuburustuburus
Lok.stuburāstuburos
stuburītis deminutīvs
1.Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis1.
1.1.Stabs.
Avoti: EH, LLVV, KV, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • — Rūdis atstutē muguru pret krūma stuburiem.
  • Pelēkais šūpoļu stuburs, ko Žans, mans vectēvs, tavs tēvs, man uzmeistaroja, karājas tās zaros.
  • Savukārt J. Endzelīns pieļauj iespēju, ka vārdu pamatā varētu būt " stelb- ( in stilbs u. a.) + stub- ( in stuburs u. a.)?"
  • Ja sapnī redz akas stuburu nolūstot , tad mirs saimnieks
  • Bet kad ozola stuburs līdz ar šā miesām sadegšot , lai mežsargs viņa pelnus aprokot zemē