stumbenis
stumbenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stumbenis | stumbeņi |
| Ģen. | stumbeņa | stumbeņu |
| Dat. | stumbenim | stumbeņiem |
| Akuz. | stumbeni | stumbeņus |
| Lok. | stumbenī | stumbeņos |
1.Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
2.Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs4.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis jaunais cilvēks piedzima bez pirkstiem, vien ar plaukstu stumbeņiem.
- No koka stumbeņa iztēstais Melānijas tēls radīts viņas dzimtās Sevnicas pievārtē.
- Ceturtais palika alūksnietis Ilgonis Stumbenis – 32 ( + 4).
- Briesmās viņš izslienas un sastingst, kļūstot līdzīgs nolauzta zara stumbenim.
- Loģika teica priekšā, ka no kastes tiks izvilkts pārogļojies stumbenis.