stumbēns
stumbēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | stumbēns | stumbēni |
Ģen. | stumbēna | stumbēnu |
Dat. | stumbēnam | stumbēniem |
Akuz. | stumbēnu | stumbēnus |
Lok. | stumbēnā | stumbēnos |
1.Stumbenis.
2.Stumbrs.
3.Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas.
Avoti: KnG, MiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jauneklim šovakar vēl pienācās savākt sausus stumbēnus un luknus zarus, lai sava ceļveža vadībā sasietu plostu rītdienas braucienam jūrā.