stumbens
stumbens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stumbens | stumbeni |
| Ģen. | stumbena | stumbenu |
| Dat. | stumbenam | stumbeniem |
| Akuz. | stumbenu | stumbenus |
| Lok. | stumbenā | stumbenos |
stumbēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stumbēns | stumbēni |
| Ģen. | stumbēna | stumbēnu |
| Dat. | stumbēnam | stumbēniem |
| Akuz. | stumbēnu | stumbēnus |
| Lok. | stumbēnā | stumbēnos |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš norādīja ar labo roku, bet piedurknē bija tikai apaļš, stumbenam līdzīgs delms bez plaukstas. “
- Un vai tad es no atlikušā lai taisu kauna un šausmu tēlu un koka stumbenu lai pielūdzu
- Un vai tad es no atlikušā lai taisu kauna un šausmu tēlu un koka stumbenu lai pielūdzu?
- Viņa uzrāpusies uz spaiņa un pārgājusi par to saišķi, nokāpusi otrā pusē zemē un ielīdusi zem stumbena zemē.
- Pēc maza laiciņa saimnieks skatās: atkal pele izlien no stumbena apakšas un iet pa to pašu ceļu atpakaļ.