duīlis | Tēzaurs

duīlis

duīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

Locīšana

1.Vecs, neass vai nolauzts nazis.

Saistītās nozīmesklekšis, klebezis, ķebzlis, izis, kleburis.

2.Sabojāts darbarīks.

Avoti: ĒiV, EH