duīlis | Tēzaurs

duīlis

duīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

Locīšana

1.Vecs, neass vai nolauzts nazis.

Saistītās nozīmesizis, beliķis, bulēksis, ķebzlis, klebecis.

2.Sabojāts darbarīks.

Avoti: ĒiV, EH