duīlis
duīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | duīlis | duīļi |
| Ģen. | duīļa | duīļu |
| Dat. | duīlim | duīļiem |
| Akuz. | duīli | duīļus |
| Lok. | duīlī | duīļos |
1.Vecs, neass vai nolauzts nazis.
2.Sabojāts darbarīks.
Avoti: ĒiV, EH