skrapšķis
skrapšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrapšķis | skrapšķi |
| Ģen. | skrapšķa | skrapšķu |
| Dat. | skrapšķim | skrapšķiem |
| Akuz. | skrapšķi | skrapšķus |
| Lok. | skrapšķī | skrapšķos |
Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrs skrapšķis, zara lūšana, augšā kāpēja elšana un lejā sniegu mīdošo kāju gurkstoņa papildināja to bezskaņas vienatni, kurā atradās Mannu, turēdamās pie galotnes, jo tagad viņa zināja, ka neviens nenāks un neviens pat neredzēs, kā viņa tiks novilkta lejā no koka.
- Pats viņš nebija sadzirdējis skrapšķi, bet gan piepeši sajutis kabatā iebāzto tumšstikla pudelīti.
- Nu ko lai piebilst , rūpes gluži kā par mazu bērnu bet braukšana pēc šādas apkopes vienmēr būs patīkama , ātrumi pārslēgsies bez liekiem skrapšķiem , čīkstoņām un citām griezīgām skaņām
- Jāsaka uzreiz , ka iegājuši kapenē draugi atkal gribēja piekaut Kaldilu , jo tur izņemot vienu šauru telpu ar akmens sarkofāgu centrā nekā nebija , bet pēc ilgiem pūliņiem atvērtajā sarkofāgā gulēja tikai pliks un nabags skelets , kas sabirza putekļos no , sarkofāga vāka atvēršanas skrapšķa
- Motora rīta murrāšanu pārtrauca skrapšķi no skaļruņiem virs galvas.