Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
krakšķēt
krakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.krakšķukrakšķamkrakšķējukrakšķējāmkrakšķēšukrakšķēsim
2. pers.krakšķikrakšķatkrakšķējikrakšķējātkrakšķēsikrakšķēsiet, krakšķēsit
3. pers.krakšķkrakšķējakrakšķēs
Pavēles izteiksme: krakšķi (vsk. 2. pers.), krakšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krakšķot (tag.), krakšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krakšķētu
Vajadzības izteiksme: jākrakšķ
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • un atkal tu rūgsti, skumsti un peries savās krakšķošajās locītavās,
  • Zem sniega svara krakšķ un lūst ziedēt sākušo ābeļu zari.
  • Jaunbūvējamās mājas galā, netālu no žoga kaut kas brakšķēja un krakšķēja…
  • Un arī krakšķošā skaņa, kad grieza rokturi ar mazo koka uzgali.
  • Tad māte ar skubu kur krāsni, pagales priecīgi sprakšķ un krakšķ.