krakšķēt
krakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | krakšķu | krakšķam | krakšķēju | krakšķējām | krakšķēšu | krakšķēsim |
2. pers. | krakšķi | krakšķat | krakšķēji | krakšķējāt | krakšķēsi | krakšķēsiet, krakšķēsit |
3. pers. | krakšķ | krakšķēja | krakšķēs |
Pavēles izteiksme: krakšķi (vsk. 2. pers.), krakšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krakšķot (tag.), krakšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krakšķētu
Vajadzības izteiksme: jākrakšķ
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un atkal tu rūgsti, skumsti un peries savās krakšķošajās locītavās,
- Zem sniega svara krakšķ un lūst ziedēt sākušo ābeļu zari.
- Jaunbūvējamās mājas galā, netālu no žoga kaut kas brakšķēja un krakšķēja…
- Un arī krakšķošā skaņa, kad grieza rokturi ar mazo koka uzgali.
- Tad māte ar skubu kur krāsni, pagales priecīgi sprakšķ un krakšķ.