krakšķināt
krakšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | krakšķinu | krakšķinām | krakšķināju | krakšķinājām | krakšķināšu | krakšķināsim |
| 2. pers. | krakšķini | krakšķināt | krakšķināji | krakšķinājāt | krakšķināsi | krakšķināsiet, krakšķināsit |
| 3. pers. | krakšķina | krakšķināja | krakšķinās | |||
Pavēles izteiksme: krakšķini (vsk. 2. pers.), krakšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krakšķinot (tag.), krakšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krakšķinātu
Vajadzības izteiksme: jākrakšķina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
2.apvidvārds Klauvēt, klaudzināt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mamma zvana, kliedz klausulē, skatās pa virtuves logu, krakšķina pirkstu locītavas.
- — dobji īdēja leitis un krakšķināja krēslu, nemierīgi dīdīdamies un ar šausmām raudzīdamies uz demonstrēšanas būdu, no kuras joprojām blāvā gaismas šalts uz ekrāna rādīja uzrakstu.
- Pirmajos vakaros, vienam pašam ejot pa krēslainajiem gaiteņiem, Aivaram – tā sauca jauno pasniedzēju – likās, ka vecā pils ik pa laikam nopūšas, krakšķinot grīdas dēļus, klabinot misiņa rokturus, čirkstinot gaiteņu koka paneļus.
- Kad svētelis krakšķina , tad tas lūdz par savu saimnieku Dievu
- Ja krauklis krakšķina , tad kādam jāmirst