krakšķis1
krakšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krakšķis | krakšķi |
| Ģen. | krakšķa | krakšķu |
| Dat. | krakšķim | krakšķiem |
| Akuz. | krakšķi | krakšķus |
| Lok. | krakšķī | krakšķos |
1.Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
2.apvidvārds Klepus, krikšķis.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tai jāslēdzas viegli un vienmērīgi – bez liekiem trokšņiem un krakšķiem.
- Ar sausu krakšķi pārlūza zars zem kājām, un domas izira.
- Šoreiz akmens bija lielāks un stikls ar spalgu krakšķi ieplīsa.
- Tā vietā atskanēja spalgs krakšķis, un tam nekavējoties sekojošs dobjš būkšķis.
- Piepeši atskan briesmīgi skaļš krakšķis un pēc tam baiss blīkšķis.