krākuļot
krākuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | krākuļoju | krākuļojam | krākuļoju | krākuļojām | krākuļošu | krākuļosim |
| 2. pers. | krākuļo | krākuļojat | krākuļoji | krākuļojāt | krākuļosi | krākuļosiet, krākuļosit |
| 3. pers. | krākuļo | krākuļoja | krākuļos | |||
Pavēles izteiksme: krākuļo (vsk. 2. pers.), krākuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krākuļojot (tag.), krākuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krākuļotu
Vajadzības izteiksme: jākrākuļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie knosās, krākuļo, sapņos elsā un ciešāk vīstās deķos.
- Viņa piepeši pamostas pilnīgā tumsā, Mika ir ievācies blakus un klusītēm krākuļo.
- Itālo bija atspiedies pret ābeles stumbru, krākuļoja.
- Neviens gan skaļi neprotestē, bet vairākums, pārstājuši krākuļot, nu grozās un knosās.
- Tad vecenīte aizmiga un sāka krākuļot.