krakšēt
krakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | krakšu | krakšam | krakšēju | krakšējām | krakšēšu | krakšēsim |
| 2. pers. | krakši | krakšat | krakšēji | krakšējāt | krakšēsi | krakšēsiet, krakšēsit |
| 3. pers. | krakš | krakšēja | krakšēs | |||
Pavēles izteiksme: krakši (vsk. 2. pers.), krakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krakšot (tag.), krakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krakšētu
Vajadzības izteiksme: jākrakš
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīgā Ziedoņdārzā koks fffffppuuu krakš un auto tdšč : pic.
- Tad – švīīīīīks un krakš!
- Krakš!
- Viņš paņēma rokās un kā atvilka ar pirmā loka stiegru līdz pat ausij, mans jaunais loks – krakš, uz pusēm!
- Galvas vīles manim krakš -