nolauzt
Lietojuma biežums :
nolauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Laužot atdalīt nost.
1.1.Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
1.2.Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
2.sarunvaloda Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
2.1.Veikt un pabeigt veikt (ko grūtu, arī nepatīkamu).
Stabili vārdu savienojumiNolauzt degunu; aplauzt degunu. Nolauzt kaklu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri