nolaupīt1
nolaupīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nolaupu | nolaupām | nolaupīju | nolaupījām | nolaupīšu | nolaupīsim |
2. pers. | nolaupi | nolaupāt | nolaupīji | nolaupījāt | nolaupīsi | nolaupīsiet, nolaupīsit |
3. pers. | nolaupa | nolaupīja | nolaupīs |
Pavēles izteiksme: nolaupi (vsk. 2. pers.), nolaupiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nolaupot (tag.), nolaupīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nolaupītu
Vajadzības izteiksme: jānolaupa
1.Laupot iegūt, piesavināties.
1.1.Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) – par dzīvniekiem.
1.2.Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
Stabili vārdu savienojumiNolaupīt godu.
- Nolaupīt godu novecojis, frazēma — celt neslavu; pazemot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc lidostas sagrābšanas Irākas armija nolaupīja desmit no Kuveitai piederošajām lidmašīnām.
- Pagaidām neidentificētie laupītāji nolaupījuši naudu, bet tās apmērs tiek precizēts.
- To, cik liela naudas summa nolaupīta, policija pagaidām neprecizē.
- Nav nekādu prasību un informācijas par to, kas viņus nolaupījis.
- Zīdainīti nolaupīja gaišā dienas laikā pie lielveikala Ezerzeme Daugavpilī 1992. gadā.