lauzīt
lauzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lauzu | lauzām | lauzīju | lauzījām | lauzīšu | lauzīsim |
| 2. pers. | lauzi | lauzāt | lauzīji | lauzījāt | lauzīsi | lauzīsiet, lauzīsit |
| 3. pers. | lauza | lauzīja | lauzīs | |||
Pavēles izteiksme: lauzi (vsk. 2. pers.), lauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lauzot (tag.), lauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lauzītu
Vajadzības izteiksme: jālauza
2.Vairākkārt spēcīgi liekt, locīt.
Stabili vārdu savienojumiLauzīt kājas. Lauzīt rokas.
- Lauzīt kājas sarunvaloda, idioma — iet (parasti ar pūlēm)
- Lauzīt rokas kolokācija — vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās)
2.1.Par parādībām dabā.
2.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, ko veido dažāda virziena posmi (parasti par līniju).
3.parasti formā: trešā persona Vairākkārt pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm.
3.1.Būt šādai sāpju sajūtai.
4.Nepareizi, kļūdaini runāt (parasti svešvalodā).
Stabili vārdu savienojumiLauzīt galvu; grozīt galvu.
- Lauzīt galvu; grozīt galvu pārnestā nozīmē, idioma — sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- padarmijas virsnieku sievas-skolotājas lauzītā latviešu valodā būs spējigas un gribēs t.
- un tā sienu lauzītās formas saudzīgi apliecas ap simtgadīgo priežu saknēm.
- Nav jālauza galva, kur likt zārku, kur sēdināt dziedātājus.
- Ilgi galvu lauzīt nevajadzēja, jo tur jau pagalmā iznāca Monika.
- Māte gan, pamanījusi skrien gar upes malu, lauzīdama rokas.