urbt
Lietojuma biežums :
urbt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
1.1.intransitīvs
1.2.Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
1.3.Veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu); veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
1.4.intransitīvs
1.5.pārnestā nozīmē Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli); izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
1.6.intransitīvs
1.7.Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) — par dzīvniekiem.
2.transitīvs Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
2.1.intransitīvs
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt, urrināt.
4.žargonisms Ātri pārvietoties (braukt, iet).
5.žargonisms Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
5.1.Neatlaidīgi mācīties.
Stabili vārdu savienojumiUrbt skatienu (arī acis). Urbt sulas.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri