uzkukt
uzkukt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkūku | uzkūkam | uzkucu | uzkucām | uzkukšu | uzkuksim |
| 2. pers. | uzkūc | uzkūkat | uzkuci | uzkucāt | uzkuksi | uzkuksiet, uzkuksit |
| 3. pers. | uzkūk | uzkuca | uzkuks | |||
Pavēles izteiksme: uzkūc (vsk. 2. pers.), uzkūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkūkot (tag.), uzkukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkuktu
Vajadzības izteiksme: jāuzkūk
Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — man līdzās nopurpināja bēdīgs, uzkucis jauneklis.
- Piepeši man tuvojās uzkucis vecis nonēsātā mētelī, viņš nāca tieši manā virzienā, apstājās manā priekšā un jautāja:
- Šķiet, viņš bija ieradies no mūsu pēdējā kopīgā vakara, tikai nezin kāpēc novecojis un uzkucis, nezin kāpēc viņa balss bija zaudējusi skanīgumu.