uzkūkot
uzkūkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkūkoju | uzkūkojam | uzkūkoju | uzkūkojām | uzkūkošu | uzkūkosim |
| 2. pers. | uzkūko | uzkūkojat | uzkūkoji | uzkūkojāt | uzkūkosi | uzkūkosiet, uzkūkosit |
| 3. pers. | uzkūko | uzkūkoja | uzkūkos | |||
Pavēles izteiksme: uzkūko (vsk. 2. pers.), uzkūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkūkojot (tag.), uzkūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkūkotu
Vajadzības izteiksme: jāuzkūko
Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ienirstiet pilsētas džungļos un fotografējiet visu, ko redzat, apmeklējiet vietas, kur vēl neesat bijuši, un uzkūkojiet pilsētu no gluži jauna skatpunkta!
- Mēs uzkūkojām profesionāļus kā tos,
- Vēlam tev to labāko Palecies un uzkūko
- Ja netici , tad uzkūko
- P.S. Pateikšu, ka braukt tomēr bija vērts, jo atradām superīgu kafejnīcu, kur uzkūkot un padzert ne to sliktāko kafiju, tā kā drīzumā padalīšos ar labajām atmiņām.