pamīt1
pamīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paminu | paminam | paminu | paminām | pamīšu | pamīsim |
| 2. pers. | pamin | paminat | pamini | pamināt | pamīsi | pamīsiet, pamīsit |
| 3. pers. | pamin | pamina | pamīs | |||
Pavēles izteiksme: pamin (vsk. 2. pers.), paminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paminot (tag.), pamīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pamītu
Vajadzības izteiksme: jāpamin
1.Neilgu laiku, mazliet mīt.
2.apvidvārds Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
Avoti: LLVV, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā pamīt, ka cilvēks plāno izdarīt pašnāvību un kā rīkoties?
- Ja ne šajā maršrutā, iespējams, šis mudinās pamīt pedāļus tavā apkārtnē!
- Atgādinājis patiesību, kurai vienprātīgi piekrita arī visi viņa krogusbrāļi, proti, ka bāba ir cilvēka labākais draugs uzreiz pēc suņa un zirga, Tarvīds vecākais ņēmās apvārdot Jonelim zobus, teikdams, ka bābas rūp tikai neldzīgiem mīkstčauļiem – tādiem sievišķi galu galā uzsēžas uz kakla, pamin tos zem savas tupeles un pārvērš viņu dzīvi par nebeidzamu pazemojumu elli.
- Vispirms vajadzētu izstaipīties nedaudz paminot pedāļus – dažas minūtes komfortablā tempā.
- Šī rīcība, protams, nepalika nepamīta.