sažņaugt
sažņaugt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sažņaudzu | sažņaudzam | sažņaudzu | sažņaudzām | sažņaugšu | sažņaugsim |
2. pers. | sažņaudz | sažņaudzat | sažņaudzi | sažņaudzāt | sažņaugsi | sažņaugsiet, sažņaugsit |
3. pers. | sažņaudz | sažņaudza | sažņaugs |
Pavēles izteiksme: sažņaudz (vsk. 2. pers.), sažņaudziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sažņaudzot (tag.), sažņaugšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sažņaugtu
Vajadzības izteiksme: jāsažņaudz
1.Cieši saņemt un saturēt, arī cieši saspiest.
1.1.Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
1.2.Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
Stabili vārdu savienojumiSažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri. Sažņaugt acis.
- Sažņaugt (arī savilkt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē, arī sažņaugt dūri kolokācija — izveidot dūri
- Sažņaugt acis frazēma — cieši samiegt acis
- Sažņaugt rokas frazēma — cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.)
- Sažņaugt sirdi; aizžņaugt sirdi frazēma — saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu
- Sažņaugta balss frazēma — izmainīta, neskanīga balss
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Magoņmaizīte nodomāja un juta, ka ledaina roka sažņaudz sirdi. «
- Mēs visu iesedzam mīkstā vatē, kurā bieži ir sažņaugta dūre.
- Kāri raudams iekšā gaisu, piebāzu sažņaugtās saujiņas sev pie acīm.
- Normāli ir, ja tukšs barības vads ir šaura un sažņaugta caurulīte.
- Konrāds sažņaudza dūri un lēnām to spieda klāt pie galda.