žņaugt
Lietojuma biežums :
žņaugt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
1.1.intransitīvs
1.2.Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
1.3.Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
1.4.intransitīvs
1.5.pārnestā nozīmē Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
2.Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
2.1.Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) — piemēram, par apģērba gabalu.
2.2.pārnestā nozīmē Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri