uzplīt
Lietojuma biežums :
uzplīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
Locīšana
Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai; uzspiest5, uzmākt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri