uzpliukšķināt

Lietojuma biežums :

uzpliukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzpliukšķinu	uzpliukšķinām	uzpliukšķināju	uzpliukšķinājām	uzpliukšķināšu	uzpliukšķināsim
2. pers.	uzpliukšķini	uzpliukšķināt	uzpliukšķināji	uzpliukšķinājāt	uzpliukšķināsi	uzpliukšķināsiet, uzpliukšķināsit
3. pers.	uzpliukšķina		uzpliukšķināja		uzpliukšķinās

Pavēles izteiksme: uzpliukšķini (vsk. 2. pers.), uzpliukšķiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzpliukšķinot (tag.), uzpliukšķināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzpliukšķinātu

Vajadzības izteiksme: jāuzpliukšķina

uzpliukšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzpliukšinu	uzpliukšinām	uzpliukšināju	uzpliukšinājām	uzpliukšināšu	uzpliukšināsim
2. pers.	uzpliukšini	uzpliukšināt	uzpliukšināji	uzpliukšinājāt	uzpliukšināsi	uzpliukšināsiet, uzpliukšināsit
3. pers.	uzpliukšina		uzpliukšināja		uzpliukšinās

Pavēles izteiksme: uzpliukšini (vsk. 2. pers.), uzpliukšiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzpliukšinot (tag.), uzpliukšināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzpliukšinātu

Vajadzības izteiksme: jāuzpliukšina

1.Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).

1.1.transitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

– Ak, ko nu, viņa pavisam vēl bērns, – Antonijs uzpliukšķināja zirgam ar pātagu.
“Nu ko,” viņš līksmi uzpliukšķināja man pa ceļgalu, “ vai tu ar’ negribētu prast šitik smuki padejot?