uzpliukšķināt
uzpliukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpliukšķinu | uzpliukšķinām | uzpliukšķināju | uzpliukšķinājām | uzpliukšķināšu | uzpliukšķināsim |
| 2. pers. | uzpliukšķini | uzpliukšķināt | uzpliukšķināji | uzpliukšķinājāt | uzpliukšķināsi | uzpliukšķināsiet, uzpliukšķināsit |
| 3. pers. | uzpliukšķina | uzpliukšķināja | uzpliukšķinās | |||
Pavēles izteiksme: uzpliukšķini (vsk. 2. pers.), uzpliukšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpliukšķinot (tag.), uzpliukšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpliukšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpliukšķina
uzpliukšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpliukšinu | uzpliukšinām | uzpliukšināju | uzpliukšinājām | uzpliukšināšu | uzpliukšināsim |
| 2. pers. | uzpliukšini | uzpliukšināt | uzpliukšināji | uzpliukšinājāt | uzpliukšināsi | uzpliukšināsiet, uzpliukšināsit |
| 3. pers. | uzpliukšina | uzpliukšināja | uzpliukšinās | |||
Pavēles izteiksme: uzpliukšini (vsk. 2. pers.), uzpliukšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpliukšinot (tag.), uzpliukšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpliukšinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpliukšina
1.Īsu brīdi, arī reizēm pliukšķināt (kādam, kam, pa ko).
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ak, ko nu, viņa pavisam vēl bērns, – Antonijs uzpliukšķināja zirgam ar pātagu.
- “Nu ko,” viņš līksmi uzpliukšķināja man pa ceļgalu, “ vai tu ar’ negribētu prast šitik smuki padejot?