uzplīvot
uzplīvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplīvoju | uzplīvojam | uzplīvoju | uzplīvojām | uzplīvošu | uzplīvosim |
| 2. pers. | uzplīvo | uzplīvojat | uzplīvoji | uzplīvojāt | uzplīvosi | uzplīvosiet, uzplīvosit |
| 3. pers. | uzplīvo | uzplīvoja | uzplīvos | |||
Pavēles izteiksme: uzplīvo (vsk. 2. pers.), uzplīvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplīvojot (tag.), uzplīvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplīvotu
Vajadzības izteiksme: jāuzplīvo
Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Degunā brīdinoši uzplīvoja etiķa un piparu smarža. “
- Tas gan sākumā negribēja lāgā degt, bet tad uzplīvoja ar gaišu liesmiņu un pieķērās tāsīm.
- Siens aizdegās ar gaišu liesmu, bet kad tā palīda zem biezā kumšķa, pēkšņi uzplīvoja baltos, kodīgos dūmos.
- Mīļotais dzīvesbiedrs šajos kvadrātcentimetros bij sakoncentrējis tādu sieviņai veltītu nelabo vārdu daudzumu, ka, papīram degot, liesmas uzplīvoja gluži indīgās, ellišķīgās krāsās.
- Sacēlās tāds caurvējš, ka atsprāga arī vidusdurvis, noplandīja galdauts, uzplīvoja aizkars un, piepildot telpu agresīvām ēnām, sveces spēji izdvesa savas stearīna dzīvības.