uzplikšķināt
uzplikšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplikšķinu | uzplikšķinām | uzplikšķināju | uzplikšķinājām | uzplikšķināšu | uzplikšķināsim |
| 2. pers. | uzplikšķini | uzplikšķināt | uzplikšķināji | uzplikšķinājāt | uzplikšķināsi | uzplikšķināsiet, uzplikšķināsit |
| 3. pers. | uzplikšķina | uzplikšķināja | uzplikšķinās | |||
Pavēles izteiksme: uzplikšķini (vsk. 2. pers.), uzplikšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplikšķinot (tag.), uzplikšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplikšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzplikšķina
uzplikšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplikšinu | uzplikšinām | uzplikšināju | uzplikšinājām | uzplikšināšu | uzplikšināsim |
| 2. pers. | uzplikšini | uzplikšināt | uzplikšināji | uzplikšinājāt | uzplikšināsi | uzplikšināsiet, uzplikšināsit |
| 3. pers. | uzplikšina | uzplikšināja | uzplikšinās | |||
Pavēles izteiksme: uzplikšini (vsk. 2. pers.), uzplikšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplikšinot (tag.), uzplikšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplikšinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzplikšina
1.Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mamma uzsmaidīja vecajam kungam, un tas viņai laipni uzplikšķināja pa plecu.
- — Tu re, kāds, — viņa maigi uzplikšķināja viņam pa plecu.
- Tā uzplikšķina priesteri un vīrieši, kuriem patīk bērni.
- Viņš uzplikšķināja prezidentam pa plecu un aicināja iekšā.
- “Paskat vien, vārda brālis,” pasmaidīja prezidents un uzplikšķināja Pontum pa skaustu.