uzplīkšināt
uzplīkšināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplīkšinu | uzplīkšinām | uzplīkšināju | uzplīkšinājām | uzplīkšināšu | uzplīkšināsim |
| 2. pers. | uzplīkšini | uzplīkšināt | uzplīkšināji | uzplīkšinājāt | uzplīkšināsi | uzplīkšināsiet, uzplīkšināsit |
| 3. pers. | uzplīkšina | uzplīkšināja | uzplīkšinās | |||
Pavēles izteiksme: uzplīkšini (vsk. 2. pers.), uzplīkšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplīkšinot (tag.), uzplīkšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplīkšinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzplīkšina
1.Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV