uzplikšināt
uzplikšināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzplikšinu | uzplikšinām | uzplikšināju | uzplikšinājām | uzplikšināšu | uzplikšināsim |
| 2. pers. | uzplikšini | uzplikšināt | uzplikšināji | uzplikšinājāt | uzplikšināsi | uzplikšināsiet, uzplikšināsit |
| 3. pers. | uzplikšina | uzplikšināja | uzplikšinās | |||
Pavēles izteiksme: uzplikšini (vsk. 2. pers.), uzplikšiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplikšinot (tag.), uzplikšināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplikšinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzplikšina
1.Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klusēdams samaksāja un uzplikšināja ar plaukstu slapjajam zirģelim.