piedurt
piedurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieduru | pieduram | piedūru | piedūrām | pieduršu | piedursim |
| 2. pers. | piedur | piedurat | piedūri | piedūrāt | piedursi | piedursiet, piedursit |
| 3. pers. | piedur | piedūra | piedurs | |||
Pavēles izteiksme: piedur (vsk. 2. pers.), pieduriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piedurot (tag.), pieduršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piedurtu
Vajadzības izteiksme: jāpiedur
1.Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
1.1.Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
1.2.Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
2.Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
3.lieto: reti Iespraust (pie kā, kam klāt).
Stabili vārdu savienojumi(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku). Piedurtā siena.
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) frazēma — 1. (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko)2. (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam)3. (Ne)darīt ko
- Piedurtā siena vārdkoptermins; joma: būvniecība — šķērssiena, iekšsiena, kas ir savienota ar kapitālo sienu
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es stāvu uz vienas kājas, otru nav kur piedurt zemei.
- Erna ir tuvu, bet viņš nedrīkst viņai ne pirkstu piedurt.
- Kamdēļ viņš nevienam nav ļāvis ne pirkstu piedurt savai meitai?
- Vakarā bērnam vaigi kā bietes, pierei roku nevar piedurt.
- Kā apburts Pauls klīst no lietas uz lietu un piedur ar roku.