uzbraukt
uzbraukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbraucu | uzbraucam | uzbraucu | uzbraucām | uzbraukšu | uzbrauksim |
| 2. pers. | uzbrauc | uzbraucat | uzbrauci | uzbraucāt | uzbrauksi | uzbrauksiet, uzbrauksit |
| 3. pers. | uzbrauc | uzbrauca | uzbrauks | |||
Pavēles izteiksme: uzbrauc (vsk. 2. pers.), uzbrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbraucot (tag.), uzbraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbrauktu
Vajadzības izteiksme: jāuzbrauc
1.Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
1.2.transitīvs Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
2.Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) – par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
4.žargonisms Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
Avoti: LLVV, SLG, KZ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grūtības ir arī autovadītājiem otrpus upei uzbraukt uz Eiropā dārgākā tilta.
- Ieņemam to kopā ar japāņu tūristu grupu uzbraucot augšā ar funikulieri.
- Trase bija mitra, es uzbraucu uz krāsotajām apmalēm un saslīdēju.
- Pagaidām nenoskaidrotos apstākļos pasažieru vilciena dīzeļlokomotīve uzbrauca 1978.gadā dzimušam vīrietim.
- Puika, kuram auto uzbraucis, ar dažādām traumām nogādāts slimnīcā.