uzbraucīt
uzbraucīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbrauku | uzbraukām | uzbraucīju | uzbraucījām | uzbraucīšu | uzbraucīsim |
| 2. pers. | uzbrauki | uzbraukāt | uzbraucīji | uzbraucījāt | uzbraucīsi | uzbraucīsiet, uzbraucīsit |
| 3. pers. | uzbrauka | uzbraucīja | uzbraucīs | |||
Pavēles izteiksme: uzbrauki (vsk. 2. pers.), uzbraukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbraukot (tag.), uzbraucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbraucītu
Vajadzības izteiksme: jāuzbrauka
1.Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
1.1.Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču ir arī nopietnāki iemesli, piemēram, ķīmijterapija onkoloģisko saslimšanu gadījumā vai īslaicīgs prāta aptumsums, kāds savulaik uzbrauka dziedātājai Britnijai Spīrsai.
- Tūristi visbiežāk izvēlas kartes 48 un 72 stundu lietošanai, jo šis esot visizdevīgākais laiks, kurā iespējams apskatīt vēlamos objektus un uzbraukāt galvaspilsētu.
- Kad Nellija sūkstās par apaļumu, Irmgarde uzbrauka jakas piedurkni un atsedz roku, kas izskatās pēc plakana dēlīša, apvilkta ar reljefi sīktīklotu zīdpapīru.
- Lai izdotos, vajag sajusties vēl apņēmīgāk, un piedurknes tiek uzbraucītas pāri elkonim.
- Tad Krievijas " Tēvs un Skolotājs" parakstīja draudzības līgumu ar Vācijas " Vadoni" un uzbrauka Polijai; sākās Otrais pasaules karš.