uzbrāzmot
uzbrāzmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzbrāzmoju | uzbrāzmojam | uzbrāzmoju | uzbrāzmojām | uzbrāzmošu | uzbrāzmosim |
| 2. pers. | uzbrāzmo | uzbrāzmojat | uzbrāzmoji | uzbrāzmojāt | uzbrāzmosi | uzbrāzmosiet, uzbrāzmosit |
| 3. pers. | uzbrāzmo | uzbrāzmoja | uzbrāzmos | |||
Pavēles izteiksme: uzbrāzmo (vsk. 2. pers.), uzbrāzmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzbrāzmojot (tag.), uzbrāzmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzbrāzmotu
Vajadzības izteiksme: jāuzbrāzmo
1.Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
1.1.pārnestā nozīmē Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
1.2.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzbrāzmoja smiekli, zemē izlija vīns. “
- Jūtas uzbrāzmoja spēji, tādās reizēs iekāre pārņēma miesu un ierāva kaisles orģijā, tomēr viņš nonievāja instinktus, kas laupīja viņam apvaldu.
- Cik grandiozi būtu bijis kaut ko tādu nodemonstrēt, aplausu vētrai uzbrāzmojot, plašā studentu auditorijā vai ar kādu miljonāra suni skatītāju pilnā viesistabā, bet tā nekad nemēdz notikt.
- Ceļinieks , bet piedevās īsti šūmaniski uzbrāzmojot komponista Auschwung
- Taču tad bangas traucas tam pāri aizvien tālāk , savas vēlmes uzbrāzmot līdz putām dzītas , līdz atrod jaunu dambi , kuru var dāsni apšalkot un apvējot ar savu mīlestību un izpostīt