uzbrēciens
uzbrēciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzbrēciens | uzbrēcieni |
| Ģen. | uzbrēciena | uzbrēcienu |
| Dat. | uzbrēcienam | uzbrēcieniem |
| Akuz. | uzbrēcienu | uzbrēcienus |
| Lok. | uzbrēcienā | uzbrēcienos |
Vienreizēja paveikta darbība → uzbrēkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūgumu pirms operācijas izģērbties viņš noraidījis ar niknu uzbrēcienu: " tas ir mans f***ing plecs!"
- Instruktoru un virsnieku uzbrēcieni, ko viņi paši uzskatīja par lietderīgām komandām, mainīja apziņas stāvokli mērķtiecīgi un efektīvi.
- — Dāvuss savai runai piešķir jūtamu nožēlas toni, kas Zeti biedē daudz vairāk par jau agrāk piedzīvotiem kārtībnieku un uzpirktu cietumsargu uzbrēcieniem.
- Tā ainā, kurā Matīsiņš, pa galdu ritmiski sitot karoti, mēģina pievērst savas kaislību pārņemtās mātes uzmanību, saņem vien vairākkārtēju uzbrēcienu " Matīsiņ, noliec karoti!"
- Klase visi kā viens stostījās: — Nezinu, nē, vēl neesmu izlēmis, nē, neesmu ienaidnieks, varbūt tuvākajā laikā, — un pretī viņi saņēma jaunus uzbrēcienus: — Kāpēc ne šodien?