cilvēkdrošība joma: socioloģija
cilvēkdrošība
Brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
Avoti: SdV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pētnieku un rīcībpolitikas veidotāju vidū ilgstoši nav veidojusies vienota izpratne par cilvēkdrošību.
- Paplašināšanas un padziļināšanas diskusijas sekmēja arī cilvēkdrošības attīstību 1990. gados.
- Ziņojums uzskaita konkrētas jomas, kurās cilvēkdrošība spējusi sniegt lielāko pievienoto vērtību.
- Tadžbakhšas un Čenojas cilvēkdrošības definējumu audits apkopots tabulā Nr. 1.
- Pat viena valsts ilgākā laika posmā cilvēkdrošību var lietot ar atšķirīgu nozīmi.