spaidi
spaids vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spaids | spaidi |
| Ģen. | spaida | spaidu |
| Dat. | spaidam | spaidiem |
| Akuz. | spaidu | spaidus |
| Lok. | spaidā | spaidos |
1.Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu1.
Stabili vārdu savienojumiSpaidu darbi.
- Spaidu darbi neaktuāls, vārdkoptermins — kriminālsods, ko izcieš īpaši stingrā režīmā, sevišķi smagos darbos
1.2.Civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes. [JtV ]
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē); arī nepatvaļīgs.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet bija sācies vāciešu jūgs, kas nesa arī ticības spaidus.
- No smagiem pārdzīvojumiem un tiesas spaidiem viņš gan dzīvē bija atsvabināts.
- Ja sākas spaidi vai vajāšanas Vārda dēļ, viņš tūlīt ieļaunojas.
- Tādi spaidi Kārlim Ulmanim tajā grūtās izvēles brīdī atradās aiz muguras.