difundēt
difundēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; joma: fizikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | difundēju | difundējam | difundēju | difundējām | difundēšu | difundēsim |
| 2. pers. | difundē | difundējat | difundēji | difundējāt | difundēsi | difundēsiet, difundēsit |
| 3. pers. | difundē | difundēja | difundēs | |||
Pavēles izteiksme: difundē (vsk. 2. pers.), difundējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: difundējot (tag.), difundēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: difundētu
Vajadzības izteiksme: jādifundē
Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ogles tvaika-gāzes aktivācijas procesā aktivators difundē karbonizētā materiāla porās un iesaistās oksidēšanās reakcijās.
- Iespējams tādēļ, ka In hematītā ir difundējis no vadošā caurspīdīgā ITO pārklājuma.
- Saķepināšanas procesa laikā attiecīgā piedeva difundē pamata fāzes materiālā, veidojot cieto šķīdumu.
- Daļa sintezētā NO, difundējot uz asinīm, reaģē ar hemoglobīnu, veidojot NOHb.
- Paaugstinoties temperatūrai, analīta sorbcijas ātrums pieaug un tas ir svarīgi lēni difundējošiem proteīniem.