diftongs
diftongs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | diftongs | diftongi |
| Ģen. | diftonga | diftongu |
| Dat. | diftongam | diftongiem |
| Akuz. | diftongu | diftongus |
| Lok. | diftongā | diftongos |
Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu valodniecībā valda vienprātība, ka latviešu valodā ir 10 divskaņi jeb diftongi: .
- Un vislabākā zīme diftongam [ uo] būtu
- Valodā nepastāv diftongi un, diviem patskaņiem kopā esot, tie katrs saglabā savu skaņu.
- Latviešu valodas fonēmas sastāv no monoftongiem jeb patskaņiem, diftongiem jeb divskaņiem un konsonantiem jeb līdzskaņiem ( Laua, 1997).
- Metalikumā { d} ietverti visi līdzskaņi, savukārt metalikumā { s} iekļautas grafēmas, kas apzīmē garos monoftongus un diftongus, aiz kuriem parasti spraudzeņu 1)1 un 1x1 vietā rodas nezilbiskie patskaņi Ņ un Inl, t. i.