diktēt
Lietojuma biežums :
diktēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
2.Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
2.1.Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri