iedarīt1
iedarīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iedaru | iedarām | iedarīju | iedarījām | iedarīšu | iedarīsim |
2. pers. | iedari | iedarāt | iedarīji | iedarījāt | iedarīsi | iedarīsiet, iedarīsit |
3. pers. | iedara | iedarīja | iedarīs |
Pavēles izteiksme: iedari (vsk. 2. pers.), iedariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedarot (tag.), iedarīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedarītu
Vajadzības izteiksme: jāiedara
1.lieto: reti Iesākt darīt, bet nepabeigt.
3.apvidvārds Iespiest, saspiest.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iedarīt Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas nolikumā ( apstiprināts ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 23. aprīļa lēmumu Nr. 142 « Par Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas nolikumu » - Ziņotājs, 1992, 26) šādus grozījumus un papildinājumus:
- Un ko es tev, tādam milzim, lai iedaru?
- Tāds pats nerimša un cieta galva, ko tur iedarīsi?
- - Vienos dzelžos, ko tādam zobens lai iedara?!
- Ko tev lai iedaru?