iedarvot
iedarvot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedarvoju | iedarvojam | iedarvoju | iedarvojām | iedarvošu | iedarvosim |
| 2. pers. | iedarvo | iedarvojat | iedarvoji | iedarvojāt | iedarvosi | iedarvosiet, iedarvosit |
| 3. pers. | iedarvo | iedarvoja | iedarvos | |||
Pavēles izteiksme: iedarvo (vsk. 2. pers.), iedarvojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedarvojot (tag.), iedarvošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedarvotu
Vajadzības izteiksme: jāiedarvo
Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu, bitumenu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daļa pildījuma cīņas karstumā bija izbirusi, vēlāk – sāni sašūti ar iedarvotu kaņepāju auklu un iesauka pielipusi uz visiem laikiem.
- ar tiem kā savulaik varēsi pāri pārcelties, laivu pagājšgad iedarvoja, gan ies.