iedauzīt
iedauzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedauzu | iedauzām | iedauzīju | iedauzījām | iedauzīšu | iedauzīsim |
| 2. pers. | iedauzi | iedauzāt | iedauzīji | iedauzījāt | iedauzīsi | iedauzīsiet, iedauzīsit |
| 3. pers. | iedauza | iedauzīja | iedauzīs | |||
Pavēles izteiksme: iedauzi (vsk. 2. pers.), iedauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedauzot (tag.), iedauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedauzītu
Vajadzības izteiksme: jāiedauza
1.Dauzot iebojāt.
1.1.Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu).
2.sarunvaloda; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie alus būdas dziedāja nekārtīgas balsis kā iedauzītas orķestra taures.
- Ar iedauzītu bleķa krūzi viņa lej man uz galvas tikko slauktu pienu.
- Nu, tu saproti, lai iedauzītu smadzenes.”
- Tad nedaudz iedauza čaumalas un atkal liek katlā.
- Tās trīs, lai sanāktu apaļš skaits, bija mazliet iedauzītas.