iedāvināt
iedāvināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iedāvinu | iedāvinām | iedāvināju | iedāvinājām | iedāvināšu | iedāvināsim |
| 2. pers. | iedāvini | iedāvināt | iedāvināji | iedāvinājāt | iedāvināsi | iedāvināsiet, iedāvināsit |
| 3. pers. | iedāvina | iedāvināja | iedāvinās | |||
Pavēles izteiksme: iedāvini (vsk. 2. pers.), iedāviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iedāvinot (tag.), iedāvināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iedāvinātu
Vajadzības izteiksme: jāiedāvina
1.Iedot (ko) par dāvanu.
1.1.Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Maman, es jums iedāvināju zvaniņu, — kņaze piezīmēja.
- – Mēs gribējām jums šo te iedāvināt, – viņš teica.
- Nesen runāju ar cilvēku, kurš man iedāvināja paša rakstītu antiglobālistu uzsaukumu.
- Pagājušo gadu pat – iedāvināju kaimiņienei tādu smuku zaļu cepuri.
- Un tur, Švarcvaldē ciemojoties, iedāvināja viņai mazu fotoaparātu.