saņemties
Lietojuma biežums :
saņemties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.; arī savaldīties.
1.1.Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
1.2.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
1.3.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) — par augiem, to kopumu.
2.1.Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) — piemēram, par tīrumu, dārzu.
2.2.lieto: pareti Palielināties (apjomā, intensitātē) — par parādībām dabā.
3.transitīvs Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā; paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
4.lieto: pareti Sadoties (rokās).
Stabili vārdu savienojumiSaņemties dūšu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri