bakstīt | Tēzaurs

bakstīt

bakstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Vairākkārt pieskaroties, mazliet spiest, grūst; arī durstīt.

1.1.intransitīvs

2.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Pārņemt (piemēram, pirkstus, galvu) — par asām, durstošām sāpēm.

2.1.intransitīvs

3.apvidvārds Ar smailu priekšmetu durstot, pildīt (plaisu, spraugu u. tml.).

4.apvidvārds Vairākkārt durt, durstīt, radot, piemēram, caurumu, robu, bojājumu.

5.apvidvārds Vietumis, šur tur stādīt.

6.apvidvārds Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).

7.apvidvārds Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).

Avoti: LLVV, LivP

Korpusa piemēri