košļāt
Lietojuma biežums :
košļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
1.1.intransitīvs
1.2.Vairākkārt kost (ko), piemēram, sasprindzinājumā, nervozējot; kodīt.
1.3.Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri