izslaukt
Lietojuma biežums :
izslaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni.
2.Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
3.žargonisms Izspiest, izkrāpt naudu vai mantu.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri