izslaukt
izslaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izslaucu | izslaucam | izslaucu | izslaucām | izslaukšu | izslauksim |
| 2. pers. | izslauc | izslaucat | izslauci | izslaucāt | izslauksi | izslauksiet, izslauksit |
| 3. pers. | izslauc | izslauca | izslauks | |||
Pavēles izteiksme: izslauc (vsk. 2. pers.), izslauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izslaucot (tag.), izslaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izslauktu
Vajadzības izteiksme: jāizslauc
1.Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni.
2.Slaucot iegūt (pienu, parasti kādu daudzumu).
3.žargonisms Izspiest, izkrāpt naudu vai mantu.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Belugas kaviāru izslauc no zivs, kura galvenokārt nozvejojama Kaspijas jūrā.
- To saku no pieredzes un pēc izslauktā piena garšas un kvalitātes.
- Gotiņas var izslaukt nedaudz agrāk, lai vakars brīvs sarīkojuma apmeklējumam.
- , Zīlīte tūlīt nostājās tā, lai viņu viegli varētu izslaukt.
- Un tāpēc nevar, nabaga cilvēks, pat govi pats izslaukt.