iemīt1
Lietojuma biežums :
iemīt [iemĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Minot iespiest (kur iekšā).
2.Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
3.lieto: pareti Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
4.Sākt aust (minot steļļu paminas).
Stabili vārdu savienojumiIemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē). Iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri