Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
iemīt1
iemīt [iemĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.ieminuieminamieminuiemināmiemīšuiemīsim
2. pers.ieminieminatieminiieminātiemīsiiemīsiet, iemīsit
3. pers.ieminieminaiemīs
Pavēles izteiksme: iemin (vsk. 2. pers.), ieminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieminot (tag.), iemīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemītu
Vajadzības izteiksme: jāiemin
1.Minot iespiest (kur iekšā).
2.Ejot, staigājot radīt, izveidot (piemēram, taku), iespiest (pēdas).
3.lieto: pareti Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
4.Sākt aust (minot steļļu paminas).
Stabili vārdu savienojumiIemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē). Iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Vai tas nav tikai kārtējais solis pa jau iemīto attīstības ceļu?
  • Ar dronu palīdzību ir vieglāk saskatīt, kur iemīta nelegālā taciņa.
  • Kopā ar pārējiem atbraucējiem viņi zosu gājienā laipoja pa iemīto sniegu.
  • Mēs to saprotam, bet stāvam kā zemē iemīti, jo nedrīkstam.