piemīdīt
piemīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemīdu | piemīdām | piemīdīju | piemīdījām | piemīdīšu | piemīdīsim |
| 2. pers. | piemīdi | piemīdāt | piemīdīji | piemīdījāt | piemīdīsi | piemīdīsiet, piemīdīsit |
| 3. pers. | piemīda | piemīdīja | piemīdīs | |||
Pavēles izteiksme: piemīdi (vsk. 2. pers.), piemīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemīdot (tag.), piemīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemīdītu
Vajadzības izteiksme: jāpiemīda
1.Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
2.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad roze iestādīta, augsni piemīda un bagātīgi aplej.
- Pati tos redzēju, piemīdot svaigi sakrauto siena pantu.
- Atkal un atkal tās skalojas pāri lēnos viļņos, atstājot rakstus dzelmes piemīdītajā ādā.
- Četrus, piecus centimetrus biezā sniega kārta vēl nebija piemīdīta, tāpēc slaucīšana īpašu spēku neprasīja.
- Pūznis ruktu un ruktu, līdz paliktu vien viegli piemīdāms izcilnis, un tad vairs nebūtu nekā.