piemiegties
piemiegties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemiedzos | piemiedzamies | piemiedzos | piemiedzāmies | piemiegšos | piemiegsimies |
| 2. pers. | piemiedzies | piemiedzaties | piemiedzies | piemiedzāties | piemiegsies | piemiegsieties, piemiegsities |
| 3. pers. | piemiedzas | piemiedzās | piemiegsies | |||
Pavēles izteiksme: piemiedzies (vsk. 2. pers.), piemiedzieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemiedzoties (tag.), piemiegšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemiegtos
Vajadzības izteiksme: jāpiemiedzas
1.Refl. → piemiegt(1); tikt piemiegtam.
2.Refl. → piemiegt(2); tikt piemiegtam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad galva slīd atpakaļ, zods augšup, acis piemiedzas šauras un smīnīgas. "
- Kamitas acis tikko jaušami piemiedzās.
- — Es ceru, ka viņam ko ēst ir, — Konrāds teica, aizdedzinādams papirosu piemiedzies, lai dūmi negrauž acis.
- Bet tagad viņa skatījās sejā, kuras aprises bija ieradusi redzēt tik tuvu nakts tumsā, skatījās uz pareizajiem, glītajiem vaibstiem, acīm, kuras kaisles karstumā parasti piemiedzās, bet tagad stāvēja vaļā, stiklainas un izvalbītas, uz lūpām, kuru garšu un maigumu vēl atcerējās un kuru kaktiņos tagad stinga dzeltenīgas putas un vēmekļu notecējumi.
- Tad , Ļaundara acis piemiedzās labpatikā , iedomājoties burciņas saturu aizlīstam aiz kāda cilvēka kura kļička sākas ar Š burtu , apkakles vai uz pakauša vai uz sejas vai mutē Ļaundara lūpu kaktiņi jutekliski noraustījās var arī necenzēta , netulkojama vārdu spēle