spieķītis
spieķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spieķītis | spieķīši |
| Ģen. | spieķīša | spieķīšu |
| Dat. | spieķītim | spieķīšiem |
| Akuz. | spieķīti | spieķīšus |
| Lok. | spieķītī | spieķīšos |
Dem. → spieķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savickiene joprojām pārvietojas bez citu palīdzības, vien atbalstoties uz spieķīša.
- Es viņiem aizsienu acis, es viņus arī vadāju ar spieķīti.
- Viņa bija rotājusies ar pērlīšu krellēm un pārvietojās ar spieķīti.
- Droši vien. Labi, ka mājās ir spieķītis katram gadījumam.
- Staigājis viņš ar spieķīti jau apmēram no 50 gadu vecuma.