piegrīļoties
piegrīļoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piegrīļojos | piegrīļojamies | piegrīļojos | piegrīļojāmies | piegrīļošos | piegrīļosimies |
| 2. pers. | piegrīļojies | piegrīļojaties | piegrīļojies | piegrīļojāties | piegrīļosies | piegrīļosieties, piegrīļosities |
| 3. pers. | piegrīļojas | piegrīļojās | piegrīļosies | |||
Pavēles izteiksme: piegrīļojies (vsk. 2. pers.), piegrīļojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piegrīļojoties (tag.), piegrīļošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piegrīļotos
Vajadzības izteiksme: jāpiegrīļojas
Grīļojoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai pusmūža vīrietis ar sarkanu seju, kurš piegrīļojās, lai atslēgtu durvis, tomēr tas nevedās pārāk ātri.
- Viens saļimst pie durvīm , otrs tiek līdz pusceļam , trešais tomēr piegrīļojas pie bāra un saka bārmenim