aizķepēt
aizķepēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizķepēju | aizķepējam | aizķepēju | aizķepējām | aizķepēšu | aizķepēsim |
| 2. pers. | aizķepē | aizķepējat | aizķepēji | aizķepējāt | aizķepēsi | aizķepēsiet, aizķepēsit |
| 3. pers. | aizķepē | aizķepēja | aizķepēs | |||
Pavēles izteiksme: aizķepē (vsk. 2. pers.), aizķepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizķepējot (tag.), aizķepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizķepētu
Vajadzības izteiksme: jāaizķepē
1.transitīvs Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Ķepēt ciet.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un nevajag baidīties, ka aizķepēs poras!
- Uguntiņa lēnām ceļas tev no kājstarpes, neko citu tu neredzi, rāpuļa lipīgās slienas tev ir aizķepējušas acis.
- Kroņlukturis bijis apzeltīts, bet kādā brīdī pārkrāsots ar bronzas pulvera krāsu, tā aizķepējot smalkās detaļas.
- Viņa iet, zodu uz priekšu izslējusi, viņas acis ir slapjā sniega un lepnuma palieku aizķepētas, viņas ausis ir izmisuma un skaļas bezizejas aizbāztas.
- Un tie bija mazi vīriņi , kas viņas acis aizķepēja